Koncertuzveduma Dzelzs piesaukšana pasaules pirmatskaņojums Leigo Ezermūzikas festivāl
No 30.jūlija līdz 1.augustam Igaunijas dienvidos norisināsies tradicionālais Leigo Ezermūzikas festivāls Leigo Järvemuusika-Leigo Lake Music. Festivāls šovasar piedāvās daudzveidīgu programmu, kuras spilgtākie notikumi būs leģendārā igauņu elektroniskās mūzikas komponista Svena Grīnberga (Svena Grünberga) 70 gadu jubilejai veltīts koncerts un īpaši festivālam radītā lielformāta koncertuzveduma “Dzelzs piesaukšana” pasaules pirmatskaņojums.
31.jūlijā dienu ievadīs programma “Mežragi uz ezera”, kurā Baltijas jūras reģiona tautasdziesmas skanēs īpašos mednieku tauru aranžējumos. Tai sekos koncertprogramma “Ziemeļu melodijas”, kurā satiksies kokles, klavieru un balss skanējums, savukārt programmā “Svešu zemju stāsts” seši kori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Zviedrijas un Somijas izvedīs klausītājus ceļojumā cauri savu tautu dziesmu tradīcijām.
Vakara kulminācijā izskanēs lielformāta darbs, kas apvienos astoņus korus un 150 dziedātājus no Somijas, Zviedrijas, Latvijas (Jauniešu koris BALSIS), Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas, kuru iedvesmojis ievērojamā igauņu kordziesmu meistara Veljo Tormisa (Veljo Tormis) skaņdarbs “Dzelzs lāsts” (“Raua needmine”) un kas balstīts somu eposa “Kalevala” devītajā rūnā. Komponistes Mariannas Līkas (Marianne Liik) un režisora Marguss Kasterpalu (Margus Kasterpalu) veidotais darbs būs muzikāls rituāls par cilvēka attiecībām ar radīto spēku, tehnoloģijām un atbildību.
1. augustā festivālā muzicēs igauņu dziedātāja, vijolniece, elektroniskās mūzikas māksliniece un komponiste Mārja Nūta (Maarja Nuut), islandiešu mūziķe un kinomūzikas komponiste JFDR (Jófríður Ákadóttir), plašāk pazīstama ar skatuves vārdu JFDR, kā arī islandiešu multiinstrumentāliste, dziedātāja un dziesmu autore Soleja Stefānsdotira (Sóley Stefánsdóttir), kura uzstājas ar skatuves vārdu Sóley.
Vakara kulminācijā izskanēs īpašs koncerts par godu leģendārā igauņu elektroniskās mūzikas komponista Svena Grīnberga 70 gadu jubilejai. Kopā ar komponistu uz skatuves muzicēs Igaunijas Elektroniskās mūzikas biedrības ansamblis (EMA) un vokālie solisti.
Leigo Ezermūzikas festivāls notiks Leigo saimniecībā, Lutikes ciemā, Valgas apriņķī, Igaunijā. Tas ir viens no ilgāk pastāvošajiem klasiskās mūzikas festivāliem Baltijā, kas vairāk nekā 25 gadu laikā izaudzis no viena cilvēka sapņa par mūziku dabā līdz starptautiski atzītam notikumam, kurā uzstājušies pasaules līmeņa orķestri, kori un mākslinieki.
Pilna festivāla programma pieejama šeit: leigofestival.ee/lv/programma-un-paketes
Biļetes iespējams iegādāties šeit: piletilevi.ee/en/series/AA23NO7R67/leigo-jarvemuusika-2026
Pieejami arī dažādi festivāla apmeklējuma komplekti, kas apvieno apskati, garšas piedzīvojumus un mūzikas baudīšanu.
Leigo stāsts sākās 1981. gadā, kad Tenu Tamms (Tõnu Tamm) meklēja vietu vasaras mājai. Viņš atrada vecu lauku saimniecību ar iebrukušu jumtu, nātrēm aizaugušu pagalmu, nelielu dīķi un krūmājiem klātu ainavu. Tā vieta viņu tik ļoti uzrunāja, ka viņš nolēma palikt. Gadu gaitā šis zemes stūrītis pārtapa par unikālu ainavu ar 14 ezeriem un vairākām ēkām.
1998. gadā uz nelielas salas pirmā mākslīgā ezera vidū, kuru ieskauj seni vītoli, Tenu Tamms īstenoja savu ilgi loloto sapni – klausīties skaistu mūziku brīvā dabā. Pirmajā koncertā uzstājās Tallinn Brass.
Festivālam augot, 2001. gadā tika izveidots lielāks ezers un skatuve, kas ļāva uzņemt lielus simfoniskos sastāvus. Gadu gaitā Leigo uzņēmis izcilus kolektīvus, tostarp Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Kremerata Baltica, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Nordic Symphony Orchestra, Tallinas kamerorķestri, kā arī Igaunijas Filharmonijas kamerkori, Igaunijas Nacionālo vīru kori un kori “Latvija”.
Tomēr Leigo būtība vienmēr ir bijusi tuvība starp mākslinieku un klausītāju. Tāpēc 2013. gadā koncerti atgriezās uz mazās salas skatuvi, kur mūziķu klātbūtne kļūst gandrīz taustāma – skatītājs ne tikai klausās, bet arī piedzīvo. No 2006. līdz 2015. gadam Leigo programma paplašinājās arī ārpus klasiskās mūzikas robežām – festivālā skanēja džezs, folkmūzika, indī un popmūzika, notika teātra
Kopš 2015. gada festivāla galvenais fokuss atkal ir klasiskā mūzika un laikmetīgi muzikāli projekti. Pēdējos gados ezera skatuvēm pievienojusies arī meža skatuve, paplašinot festivāla mākslinieciskās iespējas.
Leigo Ezermūzikas festivāls vairāk nekā ceturtdaļgadsimta laikā kļuvis par vienu no Baltijas unikālākajiem brīvdabas klasiskās mūzikas notikumiem, kur daba, arhitektūra un mūzika veido vienotu māksliniecisku pieredzi. Arī šogad festivāls pulcēs izcilus māksliniekus un klausītājus no dažādām valstīm, piedāvājot programmu, kas vienlīdz godā tradīcijas un meklē jaunas muzikālās izteiksmes formas.
